Blogs › Energosertifikāts
Energosertifikāts
Ēkas energosertifikāts: kad tas vajadzīgs un kā to iegūt
Pārdodat, izīrējat vai būvējat māju Latvijā? Tad, visticamāk, jums vajadzēs ēkas energosertifikātu. Tas ir dokuments, kas parāda, cik daudz enerģijas māja patērē un kādā energoefektivitātes klasē tā ir — tāpat kā ledusskapim veikalā. Šajā rakstā vienkāršos vārdos izskaidrojam, kad sertifikāts ir obligāts, cik ilgi tas ir derīgs un kā to iegūt.
- Energosertifikāts ir derīgs 10 gadus, pagaidu energosertifikāts — 3 gadus.
- Tas ir obligāts jaunbūvei, pārbūvei un atjaunošanai (nelielai pārbūvei vai atjaunošanai ir izņēmums), kā arī pārdodot, izīrējot vai iznomājot ēku vai dzīvokli (jau lietotā ēkā — ja dzīvoklis ir lielāks par 50 m² un tam ir sava uzskaite).
- Dzīvojamām ēkām tas jāiegūst līdz 2040. gada 31. decembrim (daudzdzīvokļu mājām) vai līdz 2050. gada 31. decembrim (viendzīvokļa mājām), izņemot mājas, kurās visām daļām ir sava, individuāla apkures sistēma.
- Sertifikātu izstrādā neatkarīgs eksperts un reģistrē Būvniecības valsts kontroles biroja uzturētajā ēku energosertifikātu reģistrā.
- Klases: apkurei no A+ līdz F, primārajai enerģijai no A+ līdz G. Jaunai dzīvojamai mājai jāatbilst vismaz A klasei (ar izņēmumiem).
Kas ir ēkas energosertifikāts?
Energosertifikāts parāda ēkas energoefektivitāti — cik daudz enerģijas vajag apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstajam ūdenim. Pēc šiem datiem ēkai nosaka energoefektivitātes klases. Apkures klases ir no A+ (vislabākā) līdz F.
Sertifikātu izstrādā neatkarīgs eksperts — speciālists, kuram ir tiesības vērtēt ēku energoefektivitāti. Gatavo sertifikātu eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā, ko uztur Būvniecības valsts kontroles birojs.
Derīguma termiņi: Ēku energoefektivitātes likuma 8. panta septītā daļa. Ieteikumi: 8. panta sestā daļa. Pagaidu sertifikāts un tā precizēšana: MK noteikumu Nr. 222 3.3. un 4.3. punkts.
Kad energosertifikāts ir obligāts?
Ēku energoefektivitātes likums nosaka, kad energosertifikāts ir nepieciešams. Mājas īpašniekam svarīgākie gadījumi ir šie:
- Jaunbūvei, pārbūvei un atjaunošanai — lai ēku pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu (nelielai pārbūvei vai atjaunošanai ir izņēmums, sk. zemāk).
- Pārdodot, izīrējot vai iznomājot ēku, kas jau tiek lietota.
- Pārdodot, izīrējot vai iznomājot jau lietotas ēkas daļu, piemēram, dzīvokli, ja tā ir lielāka par 50 m² un tai ir sava enerģijas vai siltuma uzskaite.
- Dzīvojamām ēkām, izņemot tās, kurās visām daļām (piemēram, visiem dzīvokļiem) ir sava, individuāla apkures sistēma: daudzdzīvokļu mājām — līdz 2040. gada 31. decembrim, viendzīvokļa mājām — līdz 2050. gada 31. decembrim.
Sertifikātu var pasūtīt arī brīvprātīgi, piemēram, lai saprastu, kur māja zaudē siltumu.
„Ēkas energosertifikāciju veic: 1) projektējamai, pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu; (..)“
Ēku energoefektivitātes likums, 7. panta pirmās daļas 1. punkts
Avots: Ēku energoefektivitātes likuma 7. panta pirmā daļa; termiņi dzīvojamām ēkām — likuma pārejas noteikumu 11. punkts.
„sludinājumā vai reklāmā par ēkas vai tās daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu norāda ēkas vai tās daļas energoefektivitātes rādītājus, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā ēkai ir veikta energosertifikācija“(13. panta pirmās daļas 4. punkts).
Kad sertifikāts nav vajadzīgs
Likuma prasības neattiecas uz visām ēkām. Energosertifikāts nav vajadzīgs, piemēram:
- dzīvojamām ēkām, ko lieto vai paredzēts lietot mazāk par četriem mēnešiem gadā vai tikai ierobežotu laiku katru gadu un kuru paredzamais enerģijas patēriņš ir mazāks par 40 kWh uz m² gadā (piemēram, vasarnīcām un dārza mājām);
- brīvi stāvošām ēkām, kuru kopējā iekštelpu platība ir mazāka par 50 m²;
- ēkām, kuras paredzēts lietot ne ilgāk par diviem gadiem;
- ēkām, kurās enerģiju neizmanto telpu mikroklimata regulēšanai (piemēram, neapsildāmām noliktavām);
- kultūras pieminekļiem, ja prasību izpilde apdraudētu to vērtību, un dievnamiem;
- pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām, ja ēkai ir spēkā esošs energosertifikāts un pārbūve vai atjaunošana skar ne vairāk par 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas vai ja pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, kas attiecas uz norobežojošām konstrukcijām vai inženiersistēmām, nepārsniedz 25 % no ēkas vērtības (neskaitot zemes vērtību).
Avots: Ēku energoefektivitātes likuma 3. panta otrā daļa; pārbūvei un atjaunošanai — MK noteikumu Nr. 222 7. punkts.
Energoefektivitātes klases — ko nozīmē burts?
Sertifikātā ir divas klases — apkurei un primārajai enerģijai. Apkures klase parāda, cik kilovatstundu (kWh) enerģijas gadā vajag, lai apsildītu vienu apkurināmās platības kvadrātmetru. Jo mazāks skaitlis, jo mazāk enerģijas māja patērē.
Jaunai dzīvojamai ēkai jāatbilst vismaz A klasei gan apkurei, gan primārajai enerģijai. Izņēmumu pieļauj, ja to tehniski vai funkcionāli nevar izdarīt vai ja tas ēkas kalpošanas laikā neatmaksājas (MK noteikumu Nr. 222 3. pielikuma 1. un 2. tabula un piezīme).
Otrā klase ir primārajai enerģijai (skala no A+ līdz G). Tajā ņem vērā arī to, no kāda avota enerģija iegūta.
Kā iegūt energosertifikātu: 4 soļi
Mājas energosertifikāta iegūšana notiek četros soļos:
- Dokumenti. Ekspertam vajag piekļuvi ēkai un dokumentus: būvprojektu vai kadastrālās uzmērīšanas lietu (ēkas plānus un aprakstu, ko kadastram sagatavo mērnieks), apkures un citu inženiersistēmu (ventilācijas, ūdensapgādes, elektroapgādes) projektus vai shēmas, kā arī rēķinus vai pārskatus par patērēto enerģiju.
- Apskate. Eksperts apskata māju: pārbauda sienu, jumta, logu un inženiersistēmu stāvokli — visu, kas ietekmē enerģijas patēriņu.
- Aprēķins un ieteikumi. Eksperts aprēķina ēkas energoefektivitāti, nosaka klasi un sagatavo ieteikumus par uzlabojumiem, kas atmaksājas.
- Reģistrācija. Eksperts sertifikātu reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā, un dokuments saņem reģistrācijas numuru.
Jaunbūvei process ir līdzīgs, tikai aprēķinu veic pēc projekta, un pagaidu energosertifikātu pievieno būvniecības ieceres dokumentiem.
Avots: MK noteikumu Nr. 222 3., 5., 20. un 44.–47. punkts.
Mūsu praksē
- Nododot māju ekspluatācijā, energosertifikātu pie neatkarīga eksperta pasūtām paši un pievienojam pārējiem nodošanas dokumentiem.
- Vasarnīcai vai dārza mājai vispirms pārbaudām, vai sertifikāts vispār ir vajadzīgs, pirms klients maksā ekspertam.
- Pirms eksperta vizītes sagatavojam projekta un izpilddokumentāciju, lai aprēķins balstītos uz faktiskajiem materiāliem, nevis pieņēmumiem.
Biežākie jautājumi
Cik ilgi energosertifikāts ir derīgs?
Energosertifikāts ir derīgs 10 gadus, pagaidu energosertifikāts — 3 gadus. Ja ēkai izsniedz jaunu sertifikātu, iepriekšējais zaudē spēku.
Ēku energoefektivitātes likuma 8. panta septītā daļa.
Vai sertifikāts vajadzīgs, pārdodot dzīvokli?
Jā, ja dzīvoklis ir jau lietotā ēkā, lielāks par 50 m² un tam ir sava enerģijas vai siltuma uzskaite. Jaunā, pārbūvējamā vai atjaunojamā ēkā 50 m² robežas nav — pietiek, ka dzīvoklim paredzēta sava enerģijas vai siltuma uzskaite. Jau lietotā ēkā atsevišķs sertifikāts nav vajadzīgs, ja visai ēkai ir spēkā esošs energosertifikāts vai pagaidu energosertifikāts.
Ēku energoefektivitātes likuma 7. panta pirmās daļas 2. un 4. punkts un 2.¹ daļa.
Vai vasarnīcai vajag energosertifikātu?
Nē, ja to lieto vai paredzēts lietot mazāk par četriem mēnešiem gadā vai tikai ierobežotu laiku katru gadu un tās paredzamais enerģijas patēriņš ir mazāks par 40 kWh uz m² gadā.
Ēku energoefektivitātes likuma 3. panta otrās daļas 4. punkts.
Kas izstrādā energosertifikātu?
Neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā. Viņa reģistrācijas numurs ir norādīts sertifikātā.
Ēku energoefektivitātes likuma 12. pants; MK noteikumu Nr. 222 pielikumi.
Cik maksā energosertifikāts?
Cena ir atkarīga no ēkas lieluma, veida un tā, kādi dokumenti jau ir. Precīzu cenu pasakām konsultācijā.
Jūsu jautājuma nav sarakstā? Skatiet visus jautājumus un atbildes →
Būvējat, pārbūvējat vai legalizējat māju?
Ja jūsu projektā vajadzīgs energosertifikāts, Volko Engineering to noorganizē kopā ar neatkarīgu ekspertu — jums nav jāmeklē vēl viens speciālists. Uzziniet savu precīzo ceļu un cenu konsultācijā.
Atstāt pieteikumu →Sagatavoja: VOLKO komanda.
Avoti
1. Ēku energoefektivitātes likums — likumi.lv/ta/id/253635 (redakcija spēkā no 02.11.2020., pārbaudīts 29.09.2026.)
2. Ministru kabineta 08.04.2021. noteikumi Nr. 222 „Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi“ — likumi.lv/ta/id/322436 (redakcija spēkā no 19.06.2026., pārbaudīts 29.09.2026.)
Raksts ir informatīvs un neaizstāj konsultāciju par konkrētu ēku. Normatīvie akti pārbaudīti likumi.lv 29.09.2026. Attēli ir ilustratīvi un veidoti ar mākslīgo intelektu.
Citi raksti
Legalizācija · drīzumā
Mājas legalizācija: ko darīt, ja ēka ir, bet dokumentu nav
Biežākā tēma mūsu klientu lietās.
Nodošana ekspluatācijā · drīzumā
Mājas nodošana ekspluatācijā: dokumenti un soļi
Kas vajadzīgs, ja būvējāt paši, un kas — ja būvēja būvfirma.